Plīša dzija tika ieviesta Ķīnā pēc Opija kara.Agrākajās fotogrāfijās, ko mēs redzējām, ķīnieši valkāja vai nu ādas halātus (ar visu veidu ādu iekšpusē un satīna vai auduma no ārpuses), vai kokvilnas halātus (iekšpusē un ārpusē) ziemā.Tie visi ir vate auduma vidū), tauki un tauki, īpaši bērni, kā apaļas bumbiņas.Pirmie cilvēki, kas adīja džemperus, bija ārzemnieki, kuri ieradās Ķīnā.Lēnām roku adīšanu sāka apgūt arī daudzas turīgas un modīgas sievietes.Līdz 20. gadsimta sākumam piekrastes apdzīvotās pilsētās, piemēram, Šanhajā un Tjaņdzjinā, džemperu adīšana bija kļuvusi par ierastu praksi.sava veida mode.
Vilnas kamols, divas bambusa adatas, sēžot dīkā zem viesistabas loga, caur izšūto balto ekrānu uz sievietes pleciem spīd saule, tāds komforts un klusums ir neaprakstāms.Šanhajā daudzos veikalos, kas specializējas vilnas dzijas ražošanā, uz galda sēž meistari, kuri māca adīt prasmes sievietēm, kuras pērk vilnas dziju.Lēnām ar rokām adīti džemperi arī daudzām sievietēm ir kļuvuši par iztikas līdzekli."Labs darbs darbā" pamazām aizstāja "labs darbs izšuvumā" un kļuva par komplimentu kādai dāmai par viņas izdomu.Vecajās Šanhajas mēneša kartītēs vienmēr ir redzama skaistule ar ilgviļņiem, kas valkā krāsainu cheongsam un ar rokām adītu baltu džemperi ar dobu rakstu.Ar rokām adīto džemperu popularitāte lika vilnas nozarei strauji attīstīties.Pat kara gados daudzas valsts rūpniecības nozares bija spiestas pārtraukt ražošanu, un vilnas ražošanas nozare tik tikko spēja uzturēties.
Izlikšanas laiks: 19. jūlijs 2022