Kopš šī gada atkārtotās epidēmijas, ģeokonfliktu ieilgšanas, enerģijas trūkuma, augstas inflācijas, stingrākas monetārās politikas un citu sarežģītu faktoru ietekmē pasaules ekonomikas lejupslīdes tendence pakāpeniski izzūd, pieprasījuma puses spiediens ir nozīmīgāks, un strauji pieaug ekonomiskās recesijas risks.
Trešā ceturkšņa beigās globālā ražošanas nozare piedzīvoja lejupslīdi, septembrī JP Morgan globālais ražošanas iepirkumu menedžeru indekss (PMI) pirmo reizi kopš 2020. gada jūlija nokritās zem Rongkuka līnijas līdz 49,8, no kura jauno pasūtījumu indekss ir tikai 47,7, un uzņēmumu pārliecība nokritās līdz jaunam zemākajam līmenim 28 mēnešu laikā.
OECD patērētāju uzticības indekss kopš jūlija ir saglabājies 96,5 punktu līmenī, 14 mēnešus pēc kārtas samazinoties.
Globālā preču tirdzniecības barometra indekss trešajā ceturksnī saglabājās etalonlīmenī 100, taču saskaņā ar Nīderlandes Ekonomiskās politikas analīzes biroja (CPB) mērījumiem, izslēdzot cenu faktorus, globālās tirdzniecības apjomi jūlijā samazinājās par 0,9% un augustā pieauga tikai par 0,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Ietekmējot sašaurināto likviditāti un ekonomikas lejupslīdes prognozes, pasaules izejvielu cenas pēc augusta pakāpeniski kritās, taču kopējais cenu līmenis joprojām ir augsts, un SVF enerģijas cenu indekss septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu joprojām pieauga par 55,1 %.
Inflācija vēl nav pilnībā kontrolēta, ASV inflācijas līmenis sasniedza maksimumu jūnijā tādu faktoru dēļ kā algu pieauguma palēnināšanās un pakāpeniski samazinājās, taču oktobrī inflācijas līmenis joprojām ir pat 7,7%, eirozonas inflācijas līmenis ir 10,7%, pusei ESAO dalībvalstu inflācijas līmenis sasniedza vairāk nekā 10%.
Ķīnas makroekonomika izturēja epidēmijas ietekmi, un ārējā vide ir sarežģīta un nopietna, piemēram, vairāku faktoru ietekme pārsniedza gaidīto, centieni novērst zaudējumus. Stājoties spēkā valsts ekonomikas stabilizācijas politikas pasākumu kopumam un secīgiem politikas pasākumiem, makroekonomiskās atveseļošanās un attīstības impulss ir labāks nekā otrajā ceturksnī, īpaši ražošanas un iekšzemes pieprasījuma tirgus turpina uzsilt, parādot labu attīstības noturību.
Pirmajos trijos ceturkšņos Ķīnas IKP pieauga par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir par 0,5 procentpunktiem augstāks pieauguma temps nekā gada pirmajā pusē; patēriņa preču mazumtirdzniecības kopējie pārdošanas apjomi un uzņēmumu, kas lielāki par 0,7% un 3,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pieauguma temps attiecīgi par 1,4 un 0,5 procentpunktiem augstāks nekā gada pirmajā pusē.
Eksports un investīcijas pamatā sasniedza stabilu izaugsmi, pirmajos trīs ceturkšņos Ķīnas kopējais eksports (ASV dolāros) un pamatlīdzekļu investīciju pabeigšana (izņemot lauksaimniekus) pieauga attiecīgi par 12,5% un 5,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pozitīvi ietekmējot makroekonomiskās situācijas stabilizēšanos.
Lai gan Ķīnas makroekonomiskās atveseļošanās temps ir sācies, rūpniecības uzņēmumu peļņas pieaugums vēl nav kļuvis pozitīvs, ražošanas uzplaukums ir spiests samazināties, un atveseļošanās bāze vēl nav kļuvusi stabilāka.
Pirmajos trijos ceturkšņos tekstilrūpniecības pieprasījuma un piedāvājuma spiediens abos sektoros palēnināja galveno darbības rādītāju izaugsmes tempu. Pēc pārdošanas sezonas maksimuma sasniegšanas septembrī tirgus pasūtījumu skaits ir pieaudzis, dažu nozares ķēdes posmu sākuma temps ir pieaudzis, taču kopējā nozares darbības tendencē vēl nav parādījušās acīmredzamas zemākā punkta sasniegšanas pazīmes. Nozares galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta centieniem uzlabot un attīstīt noturību, efektīvi novērst un risināt risku radītos izaicinājumus.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 26. novembris
